27.04.2023.
Human Source
Personāla atlases speciālisti darba sludinājumos pastāvīgi iekļauj komunikācijas prasmes kā vienu no visbiežāk pieprasītajām prasmēm. Komunikācijas prasmju uzlabošana un demonstrēšana var palīdzēt virzīties uz priekšu savā karjerā un būt konkurētspējīgam darba tirgū. Šo prasmju apgūšana arī var palīdzēt koncentrēties uz konkrētiem komunikācijas aspektiem. Šajā rakstā mēs apspriedīsim komunikācijas prasmes un kā tās uzlabot.
Saistoši: Piesakies 10 minūšu karjeras vēlmju izzināšanai!
Komunikācija tiek izmantota sniedzot un saņemot dažāda veida informāciju. Lai gan tā var būt ikdienišķa darba sastāvdaļa – skaidri un efektīvi komunicēt ir ļoti noderīga prasme. Mācoties no lieliskiem sarunu biedriem un aktīvi praktizējot veidus kā uzlabot savas komunikācijas spējas, visnotaļ paaugstinās arī iespēja sasniegt dažādus personīgus un profesionālus mērķus. Komunikācija ietver ne tikai runāšanu (ar ko tā pārsvarā tiek saistīta), tajā ietilpst arī spēja saklausīt, pamanīt un empatizēt ar savu sarunas biedru. Noderīgi ir arī saprast atšķirības, kā komunicēt klātienes, tā arī telefona sarunās, kā arī caur digitāliem rīkiem, piemēram, e-pastu un sociālajiem medijiem.
Ir četri komunikācijas veidi, ko ikdienā izmantojam:
verbālā: |
runātā valoda |
neverbālā: |
ķermeņa valoda, mīmika, žesti, acu kontakts |
rakstiskā: |
ar rakstītu valodu, simboliem un skaitļiem |
vizuālā: |
izmantojot fotogrāfiju, mākslu, zīmējumus, skices, diagrammas un grafikus. |
Saistoši: Piesakies 10 minūšu karjeras vēlmju izzināšanai!
Aktīvā klausīšanās, dažkārt saukta par apzināto klausīšanos, nozīmē pievērst nedalītu uzmanību tam, ar ko komunicējat, iesaistoties uzdodot jautājumus un pārfrāzējot sarunu partnera teikto. Aktīvā klausīšanās rada cieņas sajūtu pret kolēģiem un palielina izpratni darba vietā. Piedaloties sarunā, pievērs uzmanību runātājam un izvairies no uzmanību patērējošu lietu, piemēram, mobilajiem telefonu, datoru, klātesamības.
Visefektīgākais veids kā uzlabot savas aktīvās klausīšanās prasmes ir pievēršot uzmanību sarunas biedra sejas izteiksmēm, ķermeņa valodai un balsij. Tā vietā, lai sagatavotos tam, ko grasies pateikt, vērs uzmanību tam, ko sarunas biedri saka un kā viņi runā. Ja vēlies precizēt kaut ko, uzdod papildu jautājumus vai pārformulē to, ko viņi ir teikuši, lai apstiprinātu, ka esat viņus pareizi sapratis.
Atbilstoša komunikācijas veida izmantošana ir svarīga prasme. E-pastu, vēstuļu, telefona zvanu, klātienes sapulcēm vai īsziņu sūtīšanai ir priekšrocības un trūkumi. Komunikācija ir labāka, ja tiek ņemta vērā auditorija, kādu informāciju dalies un kādā veidā dalies. Piemēram, komunicējot ar personāla atlases speciālistu, varētu būt labāk nosūtīt formālu e-pastu vai piezvanīt pa telefonu.
Darba vietā visdrošāk komunicēt sarežģītu vai konfidenciālu informāciju - personīgi vai video konferencē, nevis e-pastā. Attālinātā darba vietā, savukārt, draudzīgu attiecību veidošana ir vieglāka, ja varat komunicēt, izmantojot īsziņas (direct messages).
Draudzīgas īpašības, piemēram, godīgums un laipnība, var palīdzēt veidot uzticību un izpratni. Komunicē ar pozitīvu attieksmi, saglabā atvērtu prātu un uzdod jautājumus, lai labāk saprastu citu viedokli. Nelieli žesti, piemēram, jautāt kādam kā klājas; smaidot, kamēr sarunas biedrs runā; vai slavējot labi padarītu darbu, var palīdzēt veidot produktīvas attiecības ar kolēģiem un vadītājiem. Draudzīgums attīstās, atceroties nelielas, smalkas detaļas par kolēģiem vai iepriekšējām sarunām. Piemēram, ja kolēģis pastāsta, ka viņa bērna dzimšanas diena drīz, un vēlāk ar viņu sazināties, varētu jautāt, kā noritēja dzimšanas dienas svinības.
Saistoši: Piesakies 10 minūšu karjeras vēlmju izzināšanai!
Darba vietā cilvēki ir labāk uztver idejas, kas tiek paustas ar pārliecību. Ir daudzi veidi, kā izskatīties pārliecināti, tostarp, runājot skatoties acīs, sēžot taisni ar atvērtiem pleciem un iepriekš sagatavojoties, lai domas būtu skaidras, un varētu atbildēt uz jautājumiem. Pārliecinoša komunikācija ir noderīga ne tikai darbā, bet arī darba interviju procesā. Papildus tam, lai atstātu pārliecinošu iespaidu, izvairies no parazītvārdu lietošanas (piemēram, “ēē”, “āā”, “nu, piemēram” un tamlīdzīgi).
Efektīvi sniegt atgriezenisko saiti ir dalīšanās konkrētiem problēmas un tās seku piemēriem, kā arī jautājumu uzdošana, lai izstrādātu problēmas risinājumus. Cilvēki ar labi attīstītām komunikācijas prasmēm spēj pieņemt konstruktīvu kritiku un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti citiem. Sniedzot un saņemot atgriezenisko saiti var rast atbildes uz jautājumiem, atrast risinājumus vai palīdzēt veicināt projekta vai apspriestā jautājuma atrisinājumu.
Atsauksmju sniegšana un tās adekvāta pieņemšana ir būtiska darba iemaņa, jo tā var palīdzēt gan Tev, gan Taviem kolēģiem veikt nozīmīgus uzlabojumus savā darbā un profesionālajā attīstībā. Lielisks veids, kā apgūt atgriezeniskās saites sniegšanas prasmi, ir ņemt vērā citu sniegtās atgriezeniskās saites. Kad saņem labi argumentētu atgriezenisko saiti vai kādu tās piemēru, velti laiku tās analīzei, kāpēc tā bija laba, kāpēc tā rezonēja Tevī un kā Tu varētu nākotnē pielietot šāda veida atgriezenisko saiti.
Runā skaidri un sadzirdami. Runājot pielāgot balsi tā, lai citi varētu dzirdēt Tevi dažādos apstākļos, ir prasme, un tā ir ļoti svarīga efektīvai komunikācijai. Pārāk skaļa runāšana dažos apstākļos var radīt nepieklājīgu vai neērtu iespaidu. Ja nejūti pārliecību kādā tonī jārunā, pavēro telpu kurā esi, lai redzētu, kā citi komunicē. Vēl viens verbālās komunikācijas aspekts ir vokālā un tonālā izteiksme. Tas ietver balss toni, kas paaugstinās un pazemināsies, Tavas balss spalgumu un uz kādiem vārdiem liec uzsvaru un pauzes, ko novieto starp frāzēm. Šādas detaļas var būt efektīvas emociju izteikšanā un sniegt Tavam sarunu biedram (kolēģim vai personāla atlases speciālistam) ieskatu, kā citi varētu interpretēt Tevis teikto.
Saistoši: Piesakies 10 minūšu karjeras vēlmju izzināšanai!
Empātijas īpatnība ir tā, ka Tu gan spēj saprast citu cilvēku emocijas un viedokļus, gan arī jūti emocionālu iesaisti viņu stāstījumā. Empātijas attīstīšana var uzlabot komunikācijas prasmes, jo tā ļauj labāk sajust citu cilvēku vajadzības un intereses un tādējādi veidot atbalstošas un saprotošas attiecības.
Lai attīstītu empātijas prasmes, izmēģini šādas metodes:
ieklausīties bez aizspriedumiem: |
uztver sarunu biedra viedokli, nesalīdzinot to ar savu pieredzi vai vērtējot to |
sniegt atbalstu: |
izrādi, ka saproti un atbalsti sarunā iesaistīto, sniedzot emocionālu atbalstu vai praktisku palīdzību |
atvērti jautājumi: |
jautājumi, kas neprasa "jā" vai "nē" atbildi, ļauj savam sarunu biedram paust savu viedokli un dalīties savā pieredzē |
atvērtība dažādiem viedokļiem: |
iepazīstoties ar citu cilvēku kultūrām, Tu vari gūt plašāku skatījumu uz pasauli un saprast, ka cilvēku pieredze var būt daudzveidīga |
Cieņpilna attieksme sevī ver izpratni par to, kad un kā uzsākt sarunu. Sadarbojoties ar kolēģiem, citiem ļaut runāt bez pārtraukumiem tiek uzskatīts par nepieciešamu komunikācijas prasmi, kas saistītāma ar uztverto cieņu. Cieņa komunikācijā nozīmē arī gudri izmantot laiku, kas tiek veltīts citiem - palikt pie tēmas, uzdot skaidrus jautājumus un pilnībā atbildēt uz jautājumiem, kas tiek uzdoti.
Daļa no komunikācijas notiek arī neverbāli, piemēram, ar ķermeņa valodu, sejas izteiksmēm un skatienu. Kad uzklausi kādu, pievērs uzmanību ne tikai tam, ko viņi saka, bet arī viņu neverbālajai valodai. Svarīgi nav spriest par citiem, pamatojoties uz viņu ķermeņa valodu, jo ne visi cilvēki izrāda vienādus žestus kulturālo atšķirību vai spēju ziņā.
Neskatoties uz to, vai atzvani uz neatbildētu zvanu vai atbildi uz e-pastu, personāla atlases speciālisti bieži uzskata, ka ātrāk reaģējoši cilvēki ir efektīvāki nekā tie, kas ilgi neatsaucas. Vienīgais veids kā to izvērtēt ir, cik ilgi atbilde būs jāgaida. Ja Tu saņem jautājumu vai ziņu, uz kuru vari atbildēt tuvākajās piecās minūtēs, tad vislabāk uz to būtu jāatbild uzreiz. Ja jautājums ir sarežģītāks, vai nevari uz to uzreiz atbildēt, joprojām varat atbildēt, ka esi saņēmis ziņu, un pateikt, ka atbildēsi vēlāk.
Efektīvas komunikācijas prasmes ir būtiskas gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Lai attīstītu šīs prasmes, ir svarīgi iemācīties klausīties, izprast citus cilvēkus, izteikt savas domas skaidri un precīzi, risināt konfliktus un pielāgoties kulturālām atšķirībām. Nemitīgi pievērs uzmanību savai komunikācijai un meklē iespējas uzlabot savas prasmes, lai kļūtu par efektīvāku un pārliecinošāku sarunu biedru.